Mēdz teikt, ka veselības, tāpat kā naudas, nekad nav par daudz, un pareizi dara tie, kas to saudzē kopš jaunības. Kā liecina Pasaules veselības organizācijas dati, no veselības aizsardzības mūsu veselība atkarīga tikai par 10–15%, no labas iedzimtības – par 5–20%, no ekoloģijas – vēl par 20 procentiem.
Lielāko devumu savā veselībā vai neveselībā ieguldām mēs paši: 50–55% gadījumu organisma stāvoklis ir atkarīgs no mūsu dzīvesveida. Taču, izrādās, arī veselīgs dzīvesveids ir labs, ja to ievēro ar mēru, – līdz brīdim, aiz kura nesākas centieni par katru cenu sasniegt absolūtu fizisko veselību.
Lasi arī: 7 pazīmes, ka jūs esat spēcīga un izsmalcināta personība
Iemesls sajūsmai vai ironijai?
Mūsdienās reti kurš zina, ka populārā frāze “Veselā miesā vesels gars” pieder nevis kādam senam dziedniekam vai filozofam, bet gan romiešu dzejniekam satīriķim Juvenālam (aptuveni 60–140 gadi mūsu ēras sākumā). Šajos vārdos pats ironiskākais senatnes dzejnieks ir ielicis ne tik daudz sajūsmu par veselīgu dzīvesveidu, cik ironiju par Senajā Romā piekopto spēka un veselības kultu: “Vai tiešām šis muskuļu kalns spējīgs arī domāt?”
Ārsti vai vienā balsī apgalvo, ka ļoti daudzi sportisti sirgst ar smagām kaitēm, kas saīsina viņu mūžu. Taču vēl vairāk problēmu rodas cilvēkiem, kas fanātiski seko veselīga dzīvesveida baušļiem: kaudzēm lieto dažādus vitamīnu kompleksus, bez pārtraukumiem dzer ārstnieciskās tējas, ir pārāk aizrāvušies ar fitnesu, norūdīšanos un pareiza uztura noteikumiem. Dzīve ir pierādījusi – arī rūpējoties par fizisko veselību, ļoti svarīgi ievērot mēra izjūtu.
Lasi arī: Zodiaka zīmes, kuras ir ļoti grūti mīlēt
Riskantā profilakse
Stāsta, kāds pārmēru apzinīgs cilvēks tik centīgi izpildījis vingrojumus acīm, ka atrāvis acs muskuli, kuru pēc tam nācies piešūt.
Zināms arī ne mazums gadījumu, kad iesācēji jogā spējuši aizlikt kājas aiz kakla, “sasieties mezglā”, toties “atsiet” viņus jau nācies slimnīcā. Stāvēšana uz galvas neko labu nedos hipertoniķiem, bet dažādu veidu mugurkaula “grozīšana” – cilvēkiem ar starpskriemeļu disku trūci. Taču vissliktāk klājas tiem ļaudīm, kuri bez iepriekšējas sagatavotības, bet reizēm tūlīt pat pēc smagas slimības pēkšņi nolemj glābt un stiprināt savu veselību, pievēršoties aktīvai skriešanai, lai tādējādi “aizbēgtu” no kaitēm.
Tūkstošiem cilvēku daudzās pasaules valstīs šādas neapdomīgas rīcības rezultātā ir nevis tikuši pie veselības, bet gan “noķēruši” infarktu. Ņemot to visu vērā, speciālisti nopietni brīdina: cilvēkiem, kuriem veselība nav spīdoša, bet kuri nav raduši skriet, vēlams pievērsties daudz drošākiem fiziskās slodzes veidiem. Tas, piemēram, var būt dozēts ātrs gājiens kājām, peldēšana, vibrovingrojumi pēc akadēmiķa Mikuļina metodes (jānostājas taisni, pēdas paralēli viena otrai. Papēžus paceļ 1 cm augstu no grīdas un strauji ar spēku sit pret grīdu 1 reizi sekundē. Izpilda 1 minūti ar nelielu pārtraukumu pēc 30 sitieniem).
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!
